Kolēģis precas — kā rīkoties?

Strādājot kopā, neizbēgami kaut ko uzzina arī par kolēģu privāto dzīvi. Un tāds notikums kā kāzas noteikti nepaliek nepamanīts, ja vien to tīšām nemēģina noklusēt no kolēģiem. Kā rīkoties, ja kāds no kolēģiem grasās iestūrēt laulības ostā?

Lai gan skaidru vadlīniju priekš šādiem gadījumiem nav, tomēr elementāra pieklājība prasa, ka cilvēku, kurš precas, kurš par to paziņo darba vietā, viņa kolēģi apsveic. Ja kolektīvs nav aicināts uz ceremoniju, tad būtu normāli, ka vēlāk darba vietā kolēģi jauno sievu vai vīru tomēr apsveic ar ziediem un kādu dāvanu. Vislabāk, ja to dara viss kolektīvs kopā, arī vadība oficiāli uzņēmuma vārdā apsveic. Parasti jau dāvina kādu dāvanu vai dāvanu karti, ziedus. Jāpadomā, lai pasniegtās dāvanas būtu dāvanas diviem, jo tas tomēr skaitās apsveikums abiem jaunlaulātajiem. (more…)

Vecums un darba tirgus — sarežģīts jautājums

Vecums un darba tirgus — sarežģīts jautājums

Brīdī, kad cilvēkam jau ir pāri pusmūžam, iestājas tāds diezgan riskants un trauksmains laiks tieši karjeras jomā, jo tad stabilitāte var būt apdraudēta. Ja šajā vecumā nākas zaudēt darbu, tad atrast jaunu var būt ļoti sarežģīti. It īpaši, ja ir pirmspensijas vecums. Tad darba devēji labprātāk skatas uz jaunākiem kandidātiem. Lai gan diskriminācija vecuma dēļ nav pieļaujama, tomēr daba devējiem ir instumenti, kas ļauj izvairīties no gados vecāku darbinieku noalgošanas.

  • Jābūt gataviem mācīties un mainīt profesiju

Tagad vairs nav iespējams visu mūžu nostrādāt vienā profesijā un iztikt ar vienu izglītību, kas iegūta pirms daudziem gadiem. Tagad tik strauji viss mainās, ka ir vajadzīga nemitīga attīstība, jauna pieredze, zināšanas un varbūt pat jauna profesija. Cilvēkam pusmūžā tas var būt liels izaicinājums. Bet tas ir veids, kā palielināt savu konkurētspēju darba tirgū.

Tāpat ir arī tādas profesijas, kas līdz ar modernizāciju vispār vairs nav nepieciešamas. Tad vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, nodrošināt sev iztiku, ir apgūt jaunu arodu.

Viens no lieliem izaicinājumiem noteikti ir modernās tehnoloģijas. Uzņēmumi modernizējas, tāpēc darbiniekiem jāspēj tam pielāgoties. Gados jaunākiem cilvēkiem tā nav problēma, bet senioriem tas ir nopietns solis, kas var prasīt zināmu piepūli. Ja darbinieks nevēlas un nespēj pielāgoties tehnoloģiju attīstībai, tad darba devējs var arī izlemt viņu nomainīt.

  • Līdz ar pensijas saniegšanu jādod vieta jaunajiem

Loģiski būtu, ka tad, kad sasniedz pensijas vecumu, darba gaitas tiek pārtrauktas. Darba vieta tiek atbrīvota, lai notiktu rotācija darba tirgū, lai jaunieši var ienākt šajā sistēmā, lai viņiem būtu vakances.

Tomēr šis plāns stradā diezgan slikti. Vismaz Latvijā cilvēki arī pensijas gados joprojām strādā algotu darbu. Un vairumā gadījumu to diktē ekonomiski apsvērumi — pensijas ir tik niecīgas, ka ar tām nav iespējams iztikt. Liela laime, ja veselība ir tik laba, ka pensionārs var joprojām strādāt kādu sev piemērotu darbu, papildinot savu maciņu. Tomēr seniori taču ir pelnījuši atpūsties mūža nogalē, kā arī jauniešiem nevajadzētu cīnīties ar bezdarbu.

Nevar noliegt, ka ir arī tādi seniori, kur spītīgi turas pie savas darba vietas un nevēlas doties pelnītā atpūtā. Piemēram, izteikti tas ir izglītības jomā, jo varam redzēt, ka pedagogu vidējais vecums ir diezgan liels. Tomēr tieši šajā nozarē vajadzētu jaunus speciālistus, kuri strādā ar jaunām metodēm, ir radoši, aktīvi un mūsdienīgi domājoši.

  • Ko darīt pēc darba gaitu pārtraukšanas?

Seniors beidz aktīvās darba gaitas un dodas pensijā. Ko tālāk? Sajūta, izkāpjot no darba tirgus, var būt diezgan biedējoša. Kas es esmu? Kas man tagad jādara? Kā es dzīvošu? Jautājumu ir daudz. Ir neziņa. Apjukums. Bailes no vientulības.

Paiet zināms laiks, kamēr seniors pielāgojas jaunam dzīves posmam. Kādam tas izdodas labāk, kādam ne tik labi. Cits krīt grūtsirdībā un atkarībās. Cits pārspīlēti pievēršas tuviniekiem, pat kļūstot uzmācīgs. Tomēr galvenais mērķis būtu, lai seniors ir aktīvs, dzīvespriecīgs, jūtas vajadzīgs, prot būt arī viens un justies emocionāli labi.

Nobriedušām personībām tas izdodas labāk. Un arī tiem, kuri nav bijuši pārāk līdzatkarīgās attiecībās ar dzīvesbiedru, visu savu dzīvi nav veltījuši tikai karjerai. Jo plašāks redzesloks, jo vieglāk veidot savu seniora ikdienu pozitīvu un aktīvu.

 

  • Kad seniors nevar par sevi parūpēties

Bet ne vienmēr vecumā veselība ir tāda, ka sirmgalvis var pats par sevi parūpēties. Tāpēc nozīmīgs atbalsts ir mīloši tuvinieki, kā arī iestādes, kur tiek nodrošināta vecu cilvēku aprūpe. Arī tur var vadīt pilnvērtīgu ikdienu. Tagad arī pēc smagākām slimībām iespējams nodrošināt senioriem higiēnu (tena.lv), komfortu un atbalstošu vidi.

Grūtniece darbā — dažas lietas, ko svarīgi zināt

Grūtniecība nav slimība, ja vien sieviete nav iekļauta riska grupā. Tāpēc līdz ar grūtniecību nekādas īpašas izmaiņas attiecībā uz darba gaitām netiek izdarītas, sieviete turpina veikt savus darba pienākumus. Tomēr ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Ir dažādi aspekti, par kuriem vajag padomāt brīdī, kad tiek konstatēts grūtniecības fakts.

 

  • Jāpārliecinās, ka grūtniecība ir normāla un bez apdraudējumiem

 

Ikvienai sievietei, ja ir aizdomas par grūtniecību, jāapmeklē ginekologs, kurš šo faktu konstatē, veic izmeklējumus, ultrasonogrāfiju, analīzes. Tā var konstatēt, vai grūtniecība attīstās, vai auglis mammas vēdērā ir vesels un netiek kādu iemeslu dēļ apdraudēts. Ginekologs arī sniegs tālākas rekomendācijas par dzīvesveidu un arī ar darba vidi saistītus ieteikums atkarībā no tā, kur un kādu darbu sieviete veic. Liela nozīme ir tam, ka tiek izvēlēts uzticams un zinošs ginekologs un ginekoloģijas klīnika, kur strādā ar mūsdienīgākajām metodēm un jaunākās paaudzes aprīkojumu, kā tas ir, piemēram, klīnikā Vasaraudze.lv.

 

  • Grūtniece drīkst darba laikā apmeklēt ārstus

 

Likums paredz, ka sievietei ir tiesības darba laikā apmeklēt ārstus, ja nav iespējas to izdarīt ārpus darba laika. Darba devējam jānodrošina sievietei atbrīvojums no darba pienākumiem tajā brīdī. Tās ir sievietes tiesības. Un grūtniecības laikā ginekologu konsultācija ir nepieciešama regulāri, ir USG pārbaudes, jānodod analīzes, jāmēra asinsspiediens utt. Jādara viss, ko ginekologs ir noteicis par nepieciešamu, lai rūpētos par grūtnieci un gaidāmo mazuli. Darba devējam jārēķinās, ka grūtniece tā dēļ var kavēt darbu. Ginekologs arī var izrakstīt īsāku vai garāku darba nespējas lapu.

 

  • Darba devējam jānovērš visi riski, kas var apdraudēt grūtnieces veselību

 

grūtniece-darbāLikumā nav noteikts, kurā brīdī sievietei būtu darba devējam jāziņo par grūtniecību. Tomēr reizēm tas ir pašas sievietes labā, ja viņa to izdara pēc iespējas ātri, jo darba devējam ir pienākums pielāgot darba apstākļus, lai grūtnieces veselība netiktu apdraudēta. Tas nozīmē, ka viņa nevar celt smagumus, rīkoties ar ķīmiskām vielām, strādāt caurvējā un telpās, kas var ietekmēt viņas veselības stāvokli. Arī ilgstoša atrašanās vienā pozā nav vēlama. Tāpēc, ja darba vide un profesija ir ar paaugstinātu bīstamību vai saistīta ar smagu fizisku darbu, tad darba devējam jārod risinājumi, kā grūtnieci nodarbināt bez šiem riskiem.

Var arī uz laiku nozīmēt citu pienākumu pildīšanai, saglabājot tādu pašu vidējo izpeļņu. Ja nevar nodrošināt citus darba pienākumus, tad uz laiku jāpiešķir atvaļinājums.

 

  • Grūtnieci nevar atlaist no darba

 

Darba devēji grūtnieces un jaunās māmiņas bieži vien uztver kā apgrūtinājumu, tāpēc cenšas atbrīvoties no viņām, izmantojot sieviešu nezināšanu. Atceries, ka grūtnieci nevar atlaist no darba ne grūtniecības, ne dekrēta laikā, ne tikmēr, kamēr viņa  baro mazuli ar krūti līdz bērna divu gadu vecumam. Izņēmums gan ir situācija, ja sieviete izdarījusi pārkāpumus. Darba devējam ir pienākumus saglabāt darba vietu, arī atalgojums nedrīkst tikt samazināts bez sievietes rakstiskas piekrišanas. Situācijās, kad šķiet, ka darba devējs neievēro grūtnieces tiesības, var meklēt palīdzību pie jurista.