Kolēģis precas — kā rīkoties?

Strādājot kopā, neizbēgami kaut ko uzzina arī par kolēģu privāto dzīvi. Un tāds notikums kā kāzas noteikti nepaliek nepamanīts, ja vien to tīšām nemēģina noklusēt no kolēģiem. Kā rīkoties, ja kāds no kolēģiem grasās iestūrēt laulības ostā?

Lai gan skaidru vadlīniju priekš šādiem gadījumiem nav, tomēr elementāra pieklājība prasa, ka cilvēku, kurš precas, kurš par to paziņo darba vietā, viņa kolēģi apsveic. Ja kolektīvs nav aicināts uz ceremoniju, tad būtu normāli, ka vēlāk darba vietā kolēģi jauno sievu vai vīru tomēr apsveic ar ziediem un kādu dāvanu. Vislabāk, ja to dara viss kolektīvs kopā, arī vadība oficiāli uzņēmuma vārdā apsveic. Parasti jau dāvina kādu dāvanu vai dāvanu karti, ziedus. Jāpadomā, lai pasniegtās dāvanas būtu dāvanas diviem, jo tas tomēr skaitās apsveikums abiem jaunlaulātajiem. (more…)

Atrauties no ekrāniem un atgriezties pie galda — kopīgas maltītes ir svarīgs rituāls

Par to, ka gan pieaugušie, gan bērni pārāk daudz lieto mobilās ierīces un pārāk daudz laika pavada pie dažādiem ekrāniem, pēdējā likā runā arvien vairāk. Tie ir nevēlami paradumi, kas vājina ģimeni, rada komunikācijas problēmas. Un tas var nonākt pat līdz nopietnai atkarībai. Par šādu scenāriju arī es bažījos savā mājā. Un pati jau arī esmu vienlīdz vainīga ar citiem. Mēs ēdam pie televizora, bērni ēd, skatoties planšetē multenes.

Un tas mani vairs nemaz neapmierina, jo redzu, ka esam pārstājuši sarunāties, esam dusmīgi, ja kāda ierīce tiek izslēgta vai visu laiku fonā nedarbojas. Tāpēc nolēmu laikus spert drosmīgu soli un ieviest mājā jaunu likumu — ēšana tikai pie virtuves galda. Bez ierīcēm un pēc iespējas kopā ar citiem ģimenes locekļiem.

Sākumā par manu nodomu mājinieki bija šokā. Skepsei bija arī pamats, jo mums pat nav normāla virtuves galda, tikai neliela lete. Varbūt arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc neēdam kopā. Tāpēc nolēmu sākt ar praktisko pusi — sagādāt kārtīgu virtuves galdu, pie kura visiem pietika vietas.

Internetā izpētīju, kādi virtuves galdi tagad iegādājami par pieejamām cenām. Mani gan neinteresēja pavisam lēti virtuves galdi. Gribēju stabilu, izturīgu un skaistu galdu. Tāpēc mani interesēja virtuves galdi no koka. Tieši tādi virtuves galdi bija pie Dizainakresli.lv, kur arī pasūtīju mūsējo. Lielu un apaļu ēdamgaldu ar skaistu koka virsmu. Tas lieliski iederējās mūsu mājas minimālistiskajā un gaišajā interjerā.

Un tad, kad uzradās galds, daļa problēmas jau bija atrisināta, jo visiem radās vēlme pie šī galda sēdēt. Pievienoju tam ērtus krēslus. Tā nu galds kļuva par iecienītu vietu. Tad atlika tikai tam vēl pievienot kopīgu maltīšu tradīciju un novākt visas ierīces ēšanas laikā. Jāsaka, ka vairāku mēnešu laikā man tas arī diezgan labi ir izdevies. Visi respektē noteikumu, ka ēdam kopā un ierīces atstājam otrā istabā.

Kāzas, māja, bērni — viss pēc plāna. Vai tiešām?

Kad esam bērni un pusaudži, tā vien gaidām, kad būsim pieauguši un varēsim dzīvot pieaugušo dzīvi, paši pieņemt lēmumus. Un visiem parasti ir skaidrs, kādu ideālo dzīvi viņi grib izveidot. Un tur noteikti viss notiks pēc plāna, nekas jau nevar noiet greizi! Bet tad vēl nezinām, ka pieaugušo dzīvē ne vienmēr viss norit pēc plāna, ne vienmēr pūliņi vainagojas panākumiem, ne visiem izdodas veidot dzīvi kā pēc grāmatas.

Vienas no ekspektācijām, kas ir daudziem, attiecas uz privāto dzīvi. Satikšu savu mūža mīlestību, sāksim kopdzīvi, tad apprecēsimies, kopīgi nopirksim māju, pēc tam ģimenē ienāks bērni, kuri augs mierā un laimē ar mammu mājās, kamēr tēts pelnīs iztiku. (more…)