Kāpēc darba vietā jūtos slikti?

darba vieta

Cilvēks savā darba vietā pavada ļoti daudzas stundas, tā pat ir trešdaļa vai vairāk no diennakts. Tāpēc ir tikai loģiski, ka darba vide atstāj jūtamu ietekmi uz fizisko pašsajūtu, kas tālāk ietekmē arī kopējo veselību.

Nav retums, kad biroju darbinieki sūdzas par daudziem sliktas pašsajūtas simptomiem — galvassāpēm, nogurumu, miegainību, alerģiskām reakcijām, elpceļu problēmām, sauso acu sindromu utt. Daudzos gadījumos cēlonis tam visam ir tieši pati darba vieta — telpas, vide, mikroklimats vai pati ēka.

Vai darba vieta iekārtota ergonomiski?

Pirmais aspekts, kas jāizvērtē, lai uzzinātu, kāpēc darba vietā nejūtas labi, ir pati darba vieta un tās iekārtojums — kabinets vai rakstāmgalds. Tā kā šajā vietā tiek pavadītas daudzas stundas vienveidīgās pozās pie datora vai rakstāmgalda, tad jāpārliecinās, ka vide atbilst visiem egronomikas pamatlikumiem — galda un krēsla augstums, apgaismojuma veids un lenķis, datorekrāna novietojums. Ja kaut kas no tā nav kārtībā, var gadīties, ka cilvēks ilgstoši sēž pozās, kas rada nevēlamu slodzi un kādām ķermeņa daļām, var rasties saspringums acīs. Tas viss noved pie tālākiem simptomiem — galvassāpēm, noguruma, miegainības, sausām acīm utt.

Ja, novēršot šīs nepilnības darba vietas ergonomikā, uzlabojas pašsajūta, tad skaidrs, ka tas ir bijis galvenais cēlonis sliktai pašsajūtai.

Kāds ir mikroklimats telpās?

Tālāk jāizanalizē, kāds ir kopējais biroja telpu mikroklimats. Tas nozīmē — sausums un mitrums, ventilācija, logi utt. Tieši šis faktors ļoti bieži ir pie vainas darbinieku sliktajai pašsajūtai. Telpās var būt pārāk mitrs vai sauss gaiss, radot ietekmi uz elpceļiem, arī acīm, telpas var būs nepietiekami vēdinātas, radot nogurumu un galvassāpes. Lai to novērstu, var izmantot dažādus risinājumus. Var izmantot ierīces, kas mitrina vai sausina gaisu, var izmantot kondicionieri, ierīkot ārējās žalūzijas, lai vairāk kontrolētu saules ietekmi uz telpu mikroklimatu.

Vai zinai, kas ir “slimās ēkas sindroms”?

Tomēr pastāv liela iespēja, ka darbinieku pašsajūtu ietekmē ne tikai lokāli faktori, bet gan visa ēka, kas var ciest no “slimās ēkas sindroma”. Tā ir izplatīta problēma visā pasaulē, no kā cieš katrs desmitai planētas iedzīvotājs. Māja var būt uzbūvēta, neievērojot inženiertehniskos standartus, mājas projekts var būt nekvalitatīvs, telpās var būt izgarojumi no būvmateriāliem un apdares materiāliem, sliktas ventilācijas.

Cīnīties ar “slimās ēkas sindromu” ir jau daudz sarežģītāk. Ja problēmas nav apjomīgas, tad var mēģināt kaut ko risināt. Noteikti ir jāpārbauda dūmvadi un to kvalitāte, ventilācijas iekārtas, logi, jāpārliecinās, ka ēku nav pārņēmuši kādi mikroorganismi.

Lai uzlabotu ēkas mikroklimatu, jāsakārto gan dūmvadi, gan apkures iekārta, gan jānodrošina pienācīga ventilācija.

“Slimās ēkas sindroms” var būt aktuāls ne tikai biroju ēkām, bet arī dzīvojamajās ēkās. It īpaši vecākās ēkās, kas celtas padomju gados, tām varbūt veikta pavirša siltināšana, tām var būt nepiemēroti dūmvadi un apkures iekārta. Tas kopā negatīvi ietekmē mikroklimatu, veidojas “slikts gaiss”, pārlieku liels mitrums vai sausums. Ja ceļat savu māju tagad, tad jau no pašiem pamatiem to vajadzētu darīt atbildīgi, lai vēlāk nenāktos dzīvot ēkā, kas cieš no “slimās mājas sindroma”.