Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

progress

Tas ir viens no maniem moto, ko cenšos nekad neaizmirst, lai gan ne vienmēr tas izdodas. Ko tas īsti nozīmē? Manā uztverē tā ir spēja vienmēr saglabāt kustības un attīstības sajūtu. Tas nozīmē nestagnēt un nepalikt vienā nemainīgā pozā, kas rada maldīgu komforta zonas sajūtu. Jo ilgāk tāds stāvoklis paliek, jo grūtāk ir pierunāt sevi uz kādām pārmaiņām.

Kas notiek pēc izglītības iegūšanas un darba atrašanas? Rodas komforta sajūta. Kādu laiku viss ir labi, strādājam, pelnām naudu, veidojam ģimeni. Un tad vienā brīdī attopamies, ka pagājuši jau desmit gadi, bet savai izaugsmei nav paveikts nekas noderīgs.

  • Tāpēc es cenšos ik pa laikam apmeklēt kādus kursus, iegūt jaunas zināšanas, pieredzi, izmēģināt kaut ko jaunu. Kaut vai degunu pabāzt ārpus komforta zonas. Un lielākiem laika posmiem arī izvirzu lielākus mērķus. Piemēram, man viens mērķis nākamajiem pieciem gadiem ir vēl viena augstākā izglītība, bet citā jomā, kādā ieguvu pirmo.
  • Un viens izaicinājums, kas man vēl priekšā — iegūt autovadītājas apliecību. To jau esmu vienreiz mēģinājusi, bet toreiz dažādu apstākļu dēļ neizdevās visu novest līdz galam. Tagad esmu jau gudrāka un ar lielāku apņēmību. Tāpēc zinu, ka man izdosies. Tas arī pavērs man jaunus apvāršņus karjeras jomā. Jūtu, ka nozarē un darba vietā, kur šobrīd strādāju, esmu sevi izsmēlusi, daru to jau vairākus gadus. Un tagad esmu gatava pārmaiņām un jauniem izaicinājumiem. Jau esmu salīdzinājusi autoskolas un izvēlējusies savējo — http://credoautoprieks.lv/. Tā ir man izdevīgā vietā, arī cenas pieņemamas.

Lai gan tagad ir tikai vēl novembra beigas, es jau ar lielu aizrautību domāju par nākamo gadu un lietām, ko gribu izdarīt, ko gribu sasniegt un izdarīt savā labā. Vēl man ir jāsaīsina saraksts ar grāmatām, kas atzīmētas kā obligāti izlasāmas. Tā kā man nav miera ne mirkli. Jo es visu laiku gribu mācīties un attīstīties, neskatoties uz to, cik man gadu.

Un uzskatu, ka šobrīd tam visam ir ļoti lielas iespējas, jo ir dažādi kursi, mācību programmas, kas apgūstamas arī virtuāli, ir daudz labu grāmatu un mentoru, kas var piedāvāt savas zināšanas. Un neviens jau sen vairs nebrīnās, ka universitātes solā sēž cilvēki pusmūžā.

Katra diena taču sniedz jaunas iespējas un paver jaunus apvāršņus!