Automašīnas un gaisa piesārņojums — problēma, kuras aktualitāte pieaug

Droši vien, ka mēs Latvijā vēl varam būt laimīgi, ka mums ir liela zaļā zona un iespēja elpot salīdzinoši svaigu un tīru gaisu (varbūt ar dažiem izņēmumiem lielākajās pilsētās). Bet tomēr jautājums par gaisa tīrību un to, kā to ietekmē automašīnu izplūdes gāzes, aktīvi tiek runāts visās valstīs. Latvija nav izņēmums.

Automašīnu skaits ir liels, uz tas turpina pieaugt. Pie mums arī jāņem vērā fakts, ka automašīnu vidējais vecums ir vairāk par desmit gadiem. (more…)

Līderība darba vietā

Sociālās lomas grupā nav vienlīdzīgas – dažas no tām tiek vērtētas augstāk un tiek uzskatītas par nozīmīgākām salīdzinājumā ar citām. Šādas lomas izpildītājam ir augstāks sociālais statuss kā citiem grupas dalībniekiem.

Darba vietā mēs visbiežāk esam komanda – noteikta cilvēku grupa. Katrā darba vietā pastāv līderība, tāpat kā skolā, sportā un arī vienkārši dzīvē un ikdienā.

Līderis ir augstākā statusa loma grupā. Līderība ir grupas mērķiem atbilstoša, pozitīvi motivējoša ietekme uz grupas locekļu domām, jūtām un uzvedību, tā raksturo līdera un viņa sekotāju mijiedarbību. Līderība ir jāatšķir no piespiešanas varas, izņemot gadījumus, kad piespiešanas metodes tiek akceptētas no pārējo grupas dalībnieku puses.

Darba vietās vienmēr varam novērot līderus. Runa nav par priekšniekiem, bet līderiem no “parastajiem darbiniekiem”. Līderis darba vietā parasti ir arī vizuāli lieliski nosakāms. Viņam (vai viņai) ir izcili kopts ārējais izskats, izstrādāti uzskati, kurus šis cilvēks nebaidās paust. Parasti šāds līderis sastopams ofisos.

Vai jums ir gadījies redzēt cilvēku – līderi, kuram ir problēmas, teiksim, ar zobiem? Visdrīzāk, ka nē. Cilvēkam, kas vēlas būt līderis, ir jādomā par savu izskatu – lai tas būtu reprezentabls. Zobu higiēnists ir obligāta prasība, lai būtu veselīgs un skaists smaids. Zobu higiēnists (Apines zobārstniecība) parasti tiek apmeklēts vismaz vienu reizi gadā.

Tāpat arī kopti nagi, apgriezti mati – ja cilvēks izskatās labi, viņš arī jūtas labi. Uzreiz “deguns paceļas” nedaudz virs mākoņu maliņas un lūk, rodas līderis. Cilvēks, kurš ir par sevi pārliecināts.

Mūsdienās aizvien vairāk psihologu sāk uzskatīt, ka līderības loma sekmīgā grupas darbībā mūsu ikdienā un darbā tiek pārspīlēta. Līderība tiek uzskatīta par atribūcijas rezultātu, kas nepieciešams, lai izskaidrotu grupas darbību.

No kognitīvās psiholoģijas viedokļa, grupas locekļiem izveidojas kopīgi uzskati par to, kādai ir jābūt līdera uzvedībai un īpašībām. Šie uzskati nosaka tā cilvēka uzskati, kurš ieņem līdera pozīciju.

Ja grupas locekļi ļoti vēlas kādā cilvēkā saskatīt līdera īpašības, viņi tās arī saskata. Tas nozīmē vien to, ka – ja tu patiksi kolektīvam, tev būs iespēja kļūt par līderi, bet, ja nepatiksi, nekāda līderība šai grupā jeb kolektīvā neizdosies.

Mums visapkārt ir līderi, jo bez tiem vienkārši nav iedomājama kolektīvu eksistence. Vienmēr jābūt kādam, kas pirmais pieceļas un iet, lai pārējiem ir kam sekot. Sekot līderim.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk uz darbu izvēlas NEbraukt ar savu auto

Arvien biežāk pamanu, ka pat situēti cilvēki, kuri varētu atļauties ik dienu braukt uz darbu ar savu personīgo automašīnu, to nemaz nedara. Viņiem ir vairāki apsvērumi, kas liek izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus. Protams, ka ir reizes, kad auto ir nepieciešamība, bet vairumā gadījumu viņus no rīta neredz izkāpjam no auto, bet gan izkāpjam no sabiedriksā transporta, nokāpjam no velosipēda vai nākam kājām. Kāpēc? Te vairāki iemesli, kuri biež vien kombinējas un kopīgi ietekmē šo lēmumu.

  • Savas veselības labā. Darbā jau tā ir daudz stresa un spriedzes. Un vairumam darba diena paiet pie tehnoloģijām un rakstāmgalda. Agri vai vēlu no tā sāk ciest veselība. Kustības ir tas, kas var sniegt pozitīvu ieguvumu. Tāpēc ir labums no tā, ja uz darbu dodas ar kājām vai brauc ar velosipēdu.
  • Laiks ceļā — laiks sev un pārdomām. Braukšana pie auto stūres prasa sasprindzinājumu, atkal rada stresu. Ja brauc ar sabiedrisko transportu vai iet kājām, var šajā laikā labāk atpūsties, padomāt, “izvēdināt galvu”. Tas var būt brīdis, kad pārcilāt svarīgās un lielās domas, prātā var ienākt labākie risinājumi un idejas arī profesionālajā aspektā.
  • Auto izmaksu pārvirzīšana citur. Ja  ir nauda, tad nav tā obligāti jātērē automašīnai. Cilvēki izvēlas ietaupīt naudu automašīnas uzturēšanai un tērēt to savādāk — veidot iekrājumus, ceļot, īstenot kādas citas ieceres. Nevar noliegt, ka auto ir melnais caurums, kurā pazūd nauda — jālej degviela, jāmaina automašīnas riepas, jāveic tehniskā apskate, profilaktisks remonts, detaļu maiņa, vajadzīga apdrošināšana. Automašīnas riepas jāpērk ar apskaužamu regularitāti, jāveic riepu montāža. Auto jāmazgā, jākopj, jādomā, kur to likt, kas pilsētā ir problēma. Patiesībā atteikšanās no auto var būt diezgan liels atvieglojums.
  • Ekoloģiska domāšana. Un vienmēr aiz visa taču stāv arī lielie un globālie iemesli — ekoloģija, piesārņojuma mazināšana. Pārsēžoties sabiedriskajā transportā, uz velo vai ejot savām kājām, izdarām planētai lielu pakalpojumu. Un noteikti arī savam maciņam.

Lietišķais apģērba stils — ko tas īsti nozīmē

Lietišķais stils apģērbā ir tas, ko stingri iesaka aizvēlēties ikvienam, kurš strādā birojā, ieņem atbildīgu un vadošu amatu, kā arī ir nolēmis veidot savu karjeru, kāpjot soli pa solim uz augšu. Lietišķais stils ir tas, kas veido un ietekmē cilvēka tēlu un reputāciju, tāpēc tā ievērošanā nevajadzētu pieļaut kļūdas.

Neveiksmīgi īstenots lietišķais stils vai tā neeamība, izvēloties statusam un darba videi pilnībā nepiemērotu apģērbu, var nopietni kaitēt karjerai un panākumiem darbā, kā arī tas iedragā apkārtējo vērtējumu, jo vizuālais tēls ir neatņemama koptēla sastāvdaļa. (more…)

Sakop savu darba rakstāmgaldu!

Kāds izskatās tavs rakstāmgalds birojā? Papīru krāvumi, haoss, līmlapiņas un pa vidu vēl kafijas krūze? Jeb esat no tiem, kuru galds ir ideāls — kā ar lineālus viss nomērīts? Ja mājās varam izpaust savu kārtības vai nekārtības mīlestību, kā vien vēlamies, tad darba vidē ir jarēķinās, ka strādājam kopā ar citiem, ka darba vieta un tās izskats ir viena no mūsu vizītkartēm. Pēc tā, kāda ir darba vieta, arī spriež par pašu cilvēku. Diez vai augsti var vērtēt vadošā amatā esošu cilvēku, kura rakstāmgalds un kabinets ir viens liels juceklis. (more…)

Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Tas ir viens no maniem moto, ko cenšos nekad neaizmirst, lai gan ne vienmēr tas izdodas. Ko tas īsti nozīmē? Manā uztverē tā ir spēja vienmēr saglabāt kustības un attīstības sajūtu. Tas nozīmē nestagnēt un nepalikt vienā nemainīgā pozā, kas rada maldīgu komforta zonas sajūtu. Jo ilgāk tāds stāvoklis paliek, jo grūtāk ir pierunāt sevi uz kādām pārmaiņām.

Kas notiek pēc izglītības iegūšanas un darba atrašanas? Rodas komforta sajūta. Kādu laiku viss ir labi, strādājam, pelnām naudu, veidojam ģimeni. Un tad vienā brīdī attopamies, ka pagājuši jau desmit gadi, bet savai izaugsmei nav paveikts nekas noderīgs. (more…)

Mudini kolēģes pārbaudīt veselību

Strādājot vienā kolektīvā, cilvēki agrāk vai vēlāk tomēr iepazīstas arī tuvāk, izveido pat draudzīgas attiecības. Tāpēc sanāk runāt ne tikai par darba tēmām, bet kādreiz apspriest arī kaut ko personiskāku. Vairāk uz šādām sarunām ir tendētas sievietes. Viņas labprāt runā par bērniem, attiecībām, arī veselību. Un tad ir skumji dzirdēt stāstus vai pieredzi, kas nav tā labākā šajās jomās.

(more…)

Sievietes vīriešu pasaulē

Sievietes par savu līdztiesību vīriešu pasaulē ir cīnījušās gadsimtiem. Un beidzot varētu teikt, ka pēdējais gadsimts nesis šajā cīņā pamatīgu izrāvienu un arī jūtamus rezultātus, jo principā sieviete no likuma viedokļa ir līdzvērtīga vīrietim. Un diskriminācija šajā ziņā ir sodāms pārkāpums. Katru dienu varam redzēt sievietes dažādās profesijās un dažādos amatos, kas varbūt vēl pirms vairākām desmitgadēm nešķistu pieņemami.

Tomēr, lai kā arī negribētos to atzīt, biznesa vide joprojām lielā mērā ir vīriešu pasaule, kurā sievietēm izdzīvot un gūt panākumus ir daudz grūtāk, jo jāpārvar tās barjeras, ko gribot negribot rada dzimums.

(more…)

Kāzas, māja, bērni — viss pēc plāna. Vai tiešām?

Kad esam bērni un pusaudži, tā vien gaidām, kad būsim pieauguši un varēsim dzīvot pieaugušo dzīvi, paši pieņemt lēmumus. Un visiem parasti ir skaidrs, kādu ideālo dzīvi viņi grib izveidot. Un tur noteikti viss notiks pēc plāna, nekas jau nevar noiet greizi! Bet tad vēl nezinām, ka pieaugušo dzīvē ne vienmēr viss norit pēc plāna, ne vienmēr pūliņi vainagojas panākumiem, ne visiem izdodas veidot dzīvi kā pēc grāmatas.

Vienas no ekspektācijām, kas ir daudziem, attiecas uz privāto dzīvi. Satikšu savu mūža mīlestību, sāksim kopdzīvi, tad apprecēsimies, kopīgi nopirksim māju, pēc tam ģimenē ienāks bērni, kuri augs mierā un laimē ar mammu mājās, kamēr tēts pelnīs iztiku. (more…)

Pats sev priekšnieks — labs lēmums, ko pieņemt

Dzīvē katrs pieņem neskaitāmi daudz lēmumu, katru dienu, katru minūti. Tie attiecas gan uz pavisam sīkām lietām, gan nopietnām un ļoti būtiskām dzīves jomām. Un katrs lēmums, gan liels, gan mazs, kaut kur virza mūsu dzīvi. Tāpēc vajadzīga izpratne un atbildība par savu dzīvi. Un skaidrība par to, kur gribam to aizvest, kādu veidot. Tad lēmumu pieņemšana būs nevis smags un mokošs process, bet gan patīkams un satraucošs piedzīvojums, kas ļauj virzīties uz saviem mērķiem. (more…)