Sēdoša darba draudi veselībai un kā tos novērst

Sēdoša darba darītāju īpatsvars darba tirgū arvien pieaug. Tas lielākoties ir darbs pie datora un dokumentiem, klientu apkalpošana. Tas nozīmē, ka vienveidīgā sēdus pozā ik dienu tiek pavadītas daudzas stundas. Sēdošs darbs rada reālus un nopietnus apdraudējumus veselībai, tāpēc par risinājumiem ir jādomā gan darba devējiem, gan pašam strādājošajam, lai mazinātu šo negatīvo ietekmi.

Redzes pasliktināšanās, “sausās acs sindroms” u.c.

Redze ir viena no pirmajām, kas izjūt diskomfortu, ja darba diena tiek pavadīta birojā pie datora un dokumentiem. Tā rezultātā acis var kļūt sausas, asarot, migloties, redze var pasliktināties. Lai to novērstu, jau uzreiz ir jāsāk ievērot acīm draudzīgs darba režīms. Tas nozīmē, ka jāiekārto ergonomiska un pareizi apgaismota darba vieta. Tāpat regulāri jāievēro acu atpūtināšanas pauzes, telpas pietiekami jāvēdina, jāveic acu vingrinājumi. Tāpat regulāri jādodas pārbaudīt redzi, lai laikus novērstu problēmas, vajadzības gadījumā sāktu nēsāt brilles vai kontaktlēcas.

Vielmaiņas traucējumi un liekais svars

Birojos strādājošajiem nereti trūkst fizisko aktivitāšu, pārāk daudz tiek lietotas neveselīgas uzkodas, uzņemts liels kofeīna daudzums. Tas draud ar negatīvām sekām vielmaiņai, kā arī svara pieaugumu. Liekais svars attiecīgi jau ir kā sniega bumba, kas rada nākamās problēmas: slodzi uz locītavām, risku saslimt ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām utt.

Kā no tā izvairīties? Jādomā, kā savā ikdienā kompensēt to, ka daudzas stundas pavadītas sēžot. Vakaros un brīvdienās jāiekļauj vairāk sportisko aktivitāšu. Noteikti arī jādomā par sabalansētu uzturu. Nevar birojā iztikt tikai no našķiem un kafijas. Ja nav citu iespēju, labāk no mājām ņemt līdzi veselīgu maltīti. Jācenšas saglabāt veselīgu ēšanas režīmu, nevajag izlaist maltītes, jo tas iedragā vielmaiņu.

Mazā iegurņa nepietiekama apasiņošana

Sēžot, gurnu daļā ir nospiesti nervi un asinsvadi, kas arī traucē pilnvērtīgu asins plūsmu mazajā iegurnī. To tā var ciest gan sievietes, gan vīrieši. Var rasties problēmas gan ginekoloģiskajā jomā, gan vīriešiem ciest prostata. Ja vēl ir liekais svars, tad situācija ir nepatīkamāka.

Ko darīt? Noteikti jāiekārto tā, lai arī darba laikā regulāri varētu piecelties un izkustēties, var kaut vai veikt pietupienus. Tāpat regulāri jāapmeklē ginekologs un urologs, kuri pārliecināsies par iegurņa orgānu veselību. Vīrieši ir kautrīgāki šajā ziņā, problēmas un sūdzības mēdz ignorēt. Urologs ir tas, kurš pārbaudīs ne tikai prostatas veselību, bet arī urīnpūsli, konsultēs potences traucējumu gadījumā. Urologs jau dažu dienu laikā pieejams VCA poliklīnikās: https://www.vca.lv/arstnieciba/urologs.html.

Varikozas vēnas

Ilgstoši sēžot, nepietiekami darbojas vēnu vārstuļu sistēmas. Tāpēc kāju vēnās uzkrājas pārāk daudz asiņu, kas arī rada vēnu paplašināšanos. Tas rada smagumu, sāpes kājās, rodas neestētiskas vēnas, tūska, sliktākajā gadījumā pat atrofiskās čūlas. Lai to novērstu, nepieciešams ikdienā iekļaut kustības — iet pa kāpnēm, regulāri piecelties no krēsla un izkustēties, pareizā augstumā noregulēt krēslu, izmantot kompresijas zeķes. Ja problēma jau ielaista, jāvēršas pie ārsta, kurš veiks vēnu operāciju vai nozīmēs piemērotu ārstēšanu.